Eseja par latviešu sarkanarmieti

Kā tagad vēl atceros šo apjukušo, nelaimīgo cilvēku. Otrais pasaules karš vispār bija, kā ļauns murgs, nē, tā tomēr bija īstenība! Tie bija šausmīgākie dzīves mirkļi ne tikai man, bet arī tautai un pasaulei. Es šos laikus atceros ar nepatiku. Visapkārt oda pēc sviedriem un līķiem. Ēst deva plānu zupu bļodiņās, kas bija salīmētas no amerikāņu konservu bundžām. Ūdeni ņēma no grāvjiem, no Daugavas. Tas oda pēc degvielas. Zābakus nebija kur žāvēt, tie puva kopā ar mūsu kājām. Salām nežēlīgi un mirām badā.…