Filmas "400 sitieni" analīze

Varoņu vērtības, viņu idejas, vārdu krājums, mimika, žesti: Filmas sākumā ir viena svarīga epizode no dramatiskā viedokļa. Reaģējot uz skolotāja sodu, Antuāns uz sienas raksta: “Šeit nabadzīgais Antuāns Duaneli netaisnīgi tika sodīts par krituša no debesīm skaistuma fotografēšanu. Atriebība būs - "acs pret aci".” Cenšanās pēc brīvības, protams, ir viens no galvenajiem filmas vadmotīviem.
Attiecības starp Antuānu un Renē ir diezgan siltas un draudzīgas. Viņi palīdz viens otram, dod padomus, apspriež nākotnes plānus. Tomēr brīžos, kad rodas nesaskaņas, viņi lieto rupju leksiku. Piemēram, atbildot uz Renē atteikumu nest no patēva biroja nozagtu rakstāmmašīnu, Antuāns atbild: “Labi, nu tu āzis”.
Pieaugušo varoņu leksika lielākoties ir represīva. Skolēni dzird no skolotājiem prasības, lēmumus, norādījumus. Vienā no sižetiem angļu valodas skolotājs uz iebildumu Renē par viņa nespēju precīzi izrunāt skaņu "th" kliedz: “Aizveries. Ej, apsēdies, nekaunīgs.”
Filmas fināls faktiski ir atvērts bezgalībai - šķiet, ka jaunais varonis skries un skries, neskatoties atpakaļ. Bet tad Antuāns izskrien pie jūras un viņa pēdas paliek uz slapjām smiltīm. Zēns tuvojas viļņiem, kas nāk pretī, tad pagriežas ar seju pret kameru - un jau iesaldēšanas kadrā viņa iemūžina Antuāna iztaujātais skatiens. Izeja pie jūras ir kā autora spožā cerība, ka ar viņa lirisko alter-ego nākotnē viss būs kārtībā.
…