Filosofs - vispiemērotākais valdnieks. Platona uzskata interpretācija mūsdienu Latvijā

Platons nebūt neuzskata, ka ikvienam vajadzētu apgūt šīs zinātnes, jo arī mūsdienās zinātņu virsotnes neiekaro visi. Raugoties uz Platona izvirzītajām prasībām, autore mēģina pielīdzināt mūsdienās apgūstamās zinātnes sengrieķu filozofa piedāvājumam, nonākot pie secinājuma, ka aritmētika un ģeometrija varētu tikt pielīdzināta fizikai, matemātikai, tiesību zinātnei, jo šajās zinātnēs tāpat, kā aritmētikā un ģeometrijā ir nepieciešams attīstīt loģisko domāšanu. Tātad tieši šāda izglītība būtu optimālai variants, taču, ņemot vērā, ka mūsdienās liela nozīme ir naudai, tad šīm zinātnēm varētu pievienot arī ekonomiku.
Aplūkojot 12. Saeimas sastāvu, precīzāk, partiju “Vienotība” un “Saskaņa”, jo šīs partijas ir ieguvušas visvairāk vietu parlamentā, var secināt, ka deputātu vidū ir cilvēki, kuri ir izvēlējušies kādu no šīm zinātnēm, kā piemēru minot partijas “Vienotība” deputātus Inesi Lībiņu-Egneri (tiesību zinātne), Laimdotu Straujumu (ekonomika), Rihardu Kozlovski (tiesību zinātne), Solvitu Āboltiņu (tiesību zinātne), kā arī partijas “Saskaņa” deputātus Valēriju Agešinu (tiesību zinātne), Borisu Cileviču (fizika), Andreju Elksniņu (tiesību zinātne), Jāni Geduševu (tiesību zinātne), taču ir arī deputāti, kuri ir apguvuši citas, piemērām, partijas “Vienotība” deputāts Ints Dālderis ir ieguvis mūziķa izglītību.
Tā kā Saeimas deputāti ir tie, kas izskata un pieņem lēmumus, kas saistīti ar dažādām nozarēm, pēc autores domām, nebūtu korekti, ja deputāti aprobežotos tikai ar šīm zinātnēm, tāpēc tām, piekrītot Platonam, būtu jākalpo par pamatu deputāta tālākai intelektuālajai attīstībai un garīgai izaugsmei.
…