Franca Kafkas stāsta "Labošanas darbu kolonijā" fragments

Totalitārisma režīmā ir cilvēki, kuri dara “netīro” darbu, respektīvi, to, kas ir nepatīkams un dažkārt pat nelikumīgs. Virsnieks – vienas idejas piekritējs, kurš gatavs celties un krist par to.
Viņš ir vienas personas kulta piekritējs, šajā stāstā – iepriekšējais komandants, kurš izveidoja labošanas iekārtu. Ceļotājs – skats uz situāciju no malas. Viņš var tikai sekot līdzi notiekošajam, bet nav nekādu tiesību ietekmēt situāciju. Realitātē ceļotājs ir cilvēki ārpus sistēmas, kuri cenšas
saprast sistēmu nepieciešamību.
Stāsta sākumā raksturīgs apraksts – varoņu ārējais izskats, vides apraksts, kā arī darbības atspoguļojums. Stāstā bija novērojami plaši virsnieka monologi, kas veidoja tādas kā atkāpes no galvenās tēmas un darbības palēninājumu. Taču stāsta garumā arvien lielāku lomu sāk spēlēt dialogs, kurš bieži vien pārvēršas virsnieka monologā. Darbības dinamisms ir panākts ar straujāku dialogu, tas ir, īsākām un kodolīgākām atziņām no sarunu biedriem, jo ceļotājs sāk apjaust notikumu patieso būtību, kas ir pretēja viņa uzskatiem. Ceļotājs mēģina situāciju mainīt
par labu notiesātajam, taču virsnieks ir koncentrējies tikai uz vienu ideju, kura, viņaprāt, ir vispareizākā.…