Galvenā varoņa pieredzes krāšanas ceļš Voltēra filosofiskajā stāstā "Kandids"

Voltēra, īstajā vārdā Fransuā Marī Aruē, filozofiskajā stāstā „Kandids jeb Optimisms” ir aprakstīts par kādu jaunekli – Kandidu – , kurš bija ļoti labsirdīgs, bet tajā pašā laikā arī ļoti naivs un vēl nepazina dzīvi: „(..) jaunietis, ko daba bija apveltījusi ar ļoti maigu raksturu. Viņa dvēsele atspoguļojās sejā. Par visu viņš sprieda diezgan veselīgi un bez viltus (..).”
Kandidu piemeklēja viena liksta pēc otras, stāsta gaitā jauneklis tika mētāts no vienas vietas otrā, tam tika darīts pāri, bet tomēr kāds labsirdīgais vienmēr atradās, kas palīdzēja tam izglābties un tikt cauri sveikam un veselam.
Kandids uzauga pilī, kas bija it kā izolēta miera un laimes sala, kur nenotika nekas ļauns. Tā bija viņa iedomātā ideālā paradīze. Viņu mācīja mājskolotājs un filozofs vārdā Pangloss. Viņš uzskatīja, ka „viss ir tik labs, ka labāk nemaz nevar būt”. Un jauneklis arī ticēja savam skolotājam. Drīz viņš iemīlējās skaistajā Kunigundē, bet par to tika arī padzīts no pils. Viņš ticēja tikai labajam un bija pārliecināts, ka visi cilvēki dara tikai labu. Tomēr drīz vien viņš iepazina arī dzīves otro pusi, kad nonāca pie bulgāriem, kur tika visādi mocīts, lai gan, kad izkļuva no turienes, Kandids turpināja ticēt Panglosa vārdiem. Reālajā pasaulē viņš nebūtu spējīgs izdzīvot, ja ceļā neatrastos neviena labsirdīga cilvēka.…