Franku karaliste

Cenšoties saglabāt valsts vienotību, Ludvigs pārkāpa seno Karolingu troņa mantošanas tradīcijas un par vienīgo mantinieku iecēla vecāko dēlu Lotāru. Jaunākie dēli tika pakļauti karalim. Viss šis radīja karu starp brāļiem, tēvu un dēliem. Tikai 843. gadā Verdenā tika noslēgts līgums, kas paredzēja impērijas sadalīšanu starp 3 dēliem. (Pipins jau bija miris.) Kārlis Plikgalvis ieguva impērijas rietumu daļu - Rietumfranku valsts.
• Ludvigs ieguva impērijas austrumu daļu - Austrumfranku valsts.
• Lotaram palika ķeizara tituls un Ziemeļitālija, kā arī šaura zemes strēle, kas atdalīja abu jaunāko brāļu zemes - Vidusfranku valsts. Pēc Lotara nāves daļu tā zemes sadalīja palikušie abi brāļi, izveidojot robežu starp austrumfranku un rietumfranku valstīm. No atlikušajām Ziemeļitālijas un Vidusitālijas zemēm izveidojās Itālijas karaļvalsts, kas formāli skaitījās neatkarīga. Pāvijas valdnieku kronēja ar langobardu karaļa troni, tomēr varu viņš neieguva, jo aristokrātija viņam nepakļāvās.
Juku laikos arī austrumfranku un rietumfranku karaļi zaudēja savu autoritāti un varu. Lielie aristokrāti kļuva arvien varenāki.
…