Ģenētiski modificētas pārtikas kaitīgums

Latvijas veikalu plauktos ir pieejama ģenētiski modificēta pārtika. Redzamākie ģenētiski modificētie produkti veikalu plauktos ir tādi soju saturoši produkti kā augu eļļa vai no sojas eļļas ražots margarīns, taču to īpatsvars ir neliels. Atšķirībā no parastiem kultūraugiem ģenētiski modificētajiem daudz modernākas selekcijas ceļā piešķirtas jaunas un konkrētas, vēlamas īpašības, arī no radnieciskas kultūras vai pat dzīvnieka. Zinātnieku starpā ir radušies strīdi par ģenētiski modificētās pārtikas kaitīgumu. Alerģiskas reakcijas izraisīšana, modificēto gēnu pārceļošana no apsēstajiem augiem uz cilvēka organismu, kā arī neplānota gēnu izplatīšanās no vienas sugas uz citu – trīs galvenie draudi, kas lieguši pasludināt ģenētiski modificēto pārtiku par drošu alternatīvu gadsimtiem ilgi uzturā lietotajiem augiem.
Kā vēsta svešvārdu vārdnīca, ”gēns ir iedzimtības faktoru vienība: gēns ir dezoksiribonukleīnskābes (DNS) vai ribonukleīnskābes (RNS) molekulas iecirknis, kas kādā aspektā nosaka organisma īpašības (to, kāds šis organisms izveidosies attiecīgajos vides apstākļos)”. Kā zināms, ikvienā šūnā ir kodols, kas satur gēnus. Gēni nosaka šūnas formu un funkcijas. Kritiķi uzstāj, ka ģenētiski modificētā pārtika var izraisīt neapjaustas sekas. Piemēram, uzlabotie gēni varētu pārceļot uz nezālēm un radīt pret ķimikālijām izturīgus, taču lauksaimniecībā nederīgus augus. Taču tas ir mazākais iespējamais posts.
Alerģiska reakcija ir organisma specifiska atbilde uz ārējo alergēnu (vielu, kas izraisa alerģiju) atkārtotu kairinājumu, tātad, saskaroties ar to pirmajā reizē, negatīva organisma reakcija nerodas.…