1.Globalizācija: jēdziens un attīstības tendences. Pasaulē un Latvijā.
Dažādiem cilvēkiem globalizācija var nozīmēt atšķirīgas lietas. Viens ar to saprot augošas preču, kapitāla, informācijas un cilvēku plūsmas pāri robežām. Citi globalizāciju saista ar informācijas tehnoloģijām un cilvēku aizvien pieaugošajām iespējām izmantot informāciju. Vēl citi norāda uz mēdiju lomas palielināšanos, unificētu kultūras produktu un dzīves stilu izplatīšanos pasaulē.
Globālisms sāka veidoties 70. gados, saasinoties zinātniskiem strīdiem starp reālistiem un plurālistiem. Globālisti uzskata, ka gandrīz visas mūsdienu problēmas pāraug nacionālos ietvaros un to risinājums meklējams tikai kopīgiem spēkiem.
Globālisma galvenie argumenti starptautisko notikumu skaidrojumā ir šādi: politiskie procesi nenotiek šaurā, noslēgtā starptautiskā vidē. Globālisti uzskata, ka valsts nespēj pieņemt optimālus lēmumus un īstenot savu politiku, ja tā nerēķinās ar globālajiem procesiem un situāciju pasaulē. Galvenie politiskie aktieri nav tikai valstis, bet arī citi sociālie spēki – šķiras, sabiedrības un nevalstiskas organizācijas, kas darbojas kā lielās pasaules sastāvdaļas. Nevienmērīgais politisko aktieru sadalījums un nevienlīdzīgā varas un resursu pārdale ir sekmējusi vājāko valstu pakļaušanu. Šo parādību globālisti nosauc par atkarību. Liela uzmanība tiek pievērsta vēsturei un tās radīto nosacījumu izvērtēšanai. Viens no secinājumiem ir tas, ka pasaule ir sadalījusies bagātajās un nabadzīgajās valstīs, turklāt pirmās izmanto otro vājumu un nevarību savā labā, tā padarot vēl vājākas.…