Gunta Zariņa darba "Dienas grāmata no vilkaču valsts" analīze

Gunta Zariņa daiļdarba tēma ir demokrātijas laiki Latvijā un Kārļa Ulmaņa apvērsums. Viņš atklāj to ar nolūku parādīt, cik krasi mainījās cilvēka dzīve 20. gs. 20tajos – 30tajos gados. Demokrātijas laiki ir attēloti kāpinājumā kā „baltā siena”, kurai draud šis iekārtas sabrukums (ēnas). Kulmināciju veido Māras „visnekaunīgākā deja” ar vilkaci, kas simboliski nozīmē Ulmaņa apvērsumu.
Daiļdarbā atklājas 20. gs. 20to gadu idealizācija, rodas nereālās, bet kādreiz eksistējošās priekšstats (teikas, pasakas); tad, demokrātijas laikos, diktatūra, ko simbolizē vilkači, arī šķita gandrīz neiespējama. Metafora „maizes krāsns” norāda uz to, ka par cilvēkiem rūpējas valsts, tādēļ tie jūtas mājīgi. Tomēr šajā laimē, kas tiek attēlota ar epiteta „baltā siena” palīdzību, radās arī demokrātiskās iekārtas sairuma iespējamība (ēnas). Apvērsuma cēloņi ir attēloti ar metaforas „ēnu pasaule” palīdzību, tā atklāta metaforā „mājas jumts”. Tālāk autors rāda to niecīgumu un garīgo postu, kas palika, demokrātijai sabrūkot, jo Latvija tikai formāli palika demokrātiskā republika.…