Ieslodzītās dzīves Blaumaņa novelēs un stāstos

Es uzskatu, ka viens no iemesliem, kāpēc Edgaram vajadzīga Kristīne, ir, lai atturētu viņu no netikumiem: “Es esmu slikts cilvēks, es tev darītu raizes, bet es tevi mīļotu... mīļotu... un tu mani tā vadītu, ka es pavisam nenoklīstu” . Apprecot Edgaru, Kristīnes sociālais stāvoklis nemainītos. Savukārt Akmentiņš, lai arī bagāts, ir paredzams, pareizs un raksturā neizteiksmīgs. Kristīnes māte domā, ka būtu pareizi precēt Akmentiņu, bet šajā variantā Kristīne būtu ieslodzīta dzīvē, jo viņai nepatīk Akmentiņš, līdzīgi kā “Laimes klēpī”. No otras puses, ja viņa apprecētu Edgaru, tad viņš būtu viņai visu laiku jāuzmana, kā jau to minēja pats Edgars.
Lasot šīs noveles, man ir grūti pieņemt, ka galvenajiem varoņiem jāveic tik vienkārša un tajā pašā laikā nozīmīga izvēle. Jāņem vērā, ka tolaik, vienīgais veids, kā varēja pacelties uz augšu sabiedrības līmenī, bija apprecot kādu ar augstāku sociālo stāvokli. Tā ir izvēle starp jūtām un mantu, kuru es šodien uztveru kā pašsaprotamu, – protams, jāklausās sirdsbalsī.
…