Iespaidu raksts par interviju ar filosofu Deividu Čalmersu

Kā kopīgo gan D. Deneta, gan D. Čalmersa uzskatos iespējams minēt faktu, ka abi filozofi apziņu mēģina skaidrot kā kaut ko abstraktu, nekonkrētu un vairāk kā cilvēkam un viņa smadzenēm piemītošu īpašību. Kas ir arī saprotams, jo ja, piemēram, D. Denetam ar savu materiālistisko pieeju būtu iespējams norādīt (ar labu un pamatotu pierādījumu) uz konkrētu fizikālu vietu, objektu smadzenēs, kurā meklējama apziņa un prāts, brīvā griba, tad D. Čalmersa izteikumiem vairs nebūtu jēgas. Tādēļ, pieņemot šāda veida abstrakcijas, abiem filozofiem iespējams nonākt pie sava veida kompromisa, nepierādāmas patiesības par apziņu; kā intervijas laikā min pats Čalmerss, tad: “Filozofijas dabā ir tas, ka tā reti nonāk pie galīgiem slēdzieniem, jautājums nekad netiek atrisināts pilnībā, līdz galam.”
Jāņem vērā arī fakts, ka D. Čalmerss savu apziņas pētījumu pirmsākumos pievērsies
materiālistiskajam skatījumam, uzskatot, ka fiziskos jēdzienus iespējams izskaidrot visu, taču galu galā nonācis pie secinājuma, ka apziņa ir viena no visinteresantākajām zinātnes neatrisinātajām mīklām un apziņai piemīt kaut kāda iekšējā kvalitāte, ko nav iespējams izskaidrot ar zinātnē lietoto objektu struktūru palīdzību.…