Bērns- pusaudzis. Vecāku attieksme pret to...
Tieši šis temats man šķita vispiemērotākais, lai par to uzrakstītu maziņu aprakstu, jo mūsdienās izskaidrot bērnam attiecības ģimenē, un pastāstīt par ģimeni kā tādu ir ļoti svarīgi, jo no tā var būt atkarīga visa tālākā pusaudža dzīve. Ir ļoti skumji, ka pašlaik Latvijā notiek tik daudz cilvēktiesību pārkāpumu tieši pret bērniem. Tas būtu mūsu pienākums izprast un atrisināt šo tik ļoti svarīgo problēmu.
Paši dārgākie un mīļākie bērnam ir viņa vecāki. Vajadzība pēc vecāku mīlestības ir ne tikai visspēcīgākā, bet arī visilgstošākā vajadzība. Pāries daudzas aizraušanās, aprims kaislības, kas reiz satricinājušas mūsu dzīvi, taču mīlestība pret vecākiem un vēlēšanās saņemt viņu pretmīlestību saglabāsies līdz mūža galam.
Kopš tā brīža, kad bērns ar pirmo soli un pirmo kliedzienu pavēsta par savu ierašanos pasaulē, sākas jaunās būtnes neatkārtojamā dzīve. Tiek sarauta fiziskā saikne ar mīļotās mātes organismu, rodas un ar katru mirkli aizvien dziļāka kļūst brīnišķīgā garīgā saite starp bērnu un māti. Tā ir mīlestība.
No pirmajām dienām bērns attīstās kā sociāla būtne, viņam paveras cilvēku attieksmju un attiecību pasaule, kas veidojusies visu paaudžu sabiedriskās darbības ietekmē. Viņš redz savus vecākus, savu ģimeni- pirmo saskarsmes paraugu, pirmo kolektīvisma pakāpi, nākamās personības attīstības nosacījumu un avotu
Ar katru dienu bērns kļūst aizvien pastāvīgāks, samazinās viņa tiešā atkarība no mātes. Sākumā mazulis pastāvīgi saskaras ar mātes ķermeni, vēlāk ik dienas izjūt, cik maigas un stipras ir viņas rokas, kas, ievērojot mazuļa vajadzības, uz laiku kļūst par tā galveno atbalstu. Mātes smaids, vērīgais tēva skatiens vienmēr pavada bērnu, kas arvien vairāk sāk apzināties sevi par patstāvīgu būtni. Pirmie soļi.....
…
