Ināras Druvas dzejas krājuma "Kamēr" analīze

Lasot I.Druvas dzeju, radās iespaids, ka dzejniece ir jūtīga personība, jo viņas darbi ir ļoti personiski, tie daudz vēsta par pašas raksturu, īpašībām un dzīves uztveri. Viņas dzejas krājums „Kamēr” ir sadalīts trijās daļās: „Vēl nesu nesamo” , „ Kritiens” un „Piecelšanās”. Šie nosaukumi ir zīmīgi, jo tie atbilst dzejas noskaņai, kas ir tajos, piemēram, pirmajā daļā noskaņojums ir drūms un tajā atainojas vilšanās motīvs, proti, liriskais „es” cieš virkni nelaimju, nabadzību, kas pastiprina viņa vilšanos netaisnīgajā dzīvē: „Uz brīdi paslēpšos no dzīves/ Es kādā klusā nostūrī,/ No ilgotās, bet smagās brīves, / No nastas, kura jānes rīt.” Otrajā daļā saglabājas drūmais noskaņojums, var just, ka liriskais „es” pārdzīvo grūtu dzīves posmu, viņš nejūtas savā vietā un meklē sevi. Vilšanās motīvu nomaina dvēseles sāpju un mocību motīvs: „ Es vēlos kā egle apsnigt/ Un it nekad vairs neredzēt,/ Kā cilvēki ar ļaunu prieku/ Steidz otram sirdī nātres sēt.” …