Indivīda problēmloks hellēnisma laika literatūrā

Epiktēts aicina draugu nostāties uz pareizā ceļa, izvērtēt savu rīcību un atgriezties pie pareiziem darbiem un domām. To izdarīt nav viegli, bet tas ir iespējams. Cilvēks var sākt jaunu dzīvi, ja atsakās no vēlmes izpatikt citiem. Nav iespējams darīt divus darbus vienlaicīgi - dzīvot saskaņā ar sevi un patikt visiem apkārtējiem. Cilvēkam bieži par kaut ko ir jāizšķiras, kaut kas vienmēr tiek upurēts vai zaudēts. Tas neattiecas tikai uz antīko cilvēku, jo šī ir neatrisināma problēma – cilvēks vienmēr būs spiests izvēlēties. Tomēr Epiktēts uzskata, ka izvēle ir skaidra. Cilvēkam ir jāsargā svarīgākais, viņam ir jādomā par dvēseles tīrību, par godīgumu, par mērenību un mieru, tātad – par savu brīvību, jo nekas cits vērtīgāks cilvēkam nav iegūstams. Cilvēkus māc rūpes un nemiers tikai tādēļ, ka viņi vēlas izpatikt citiem, vēlas, lai tos slavē, bet citu patika un slava ir tukša, tai nav jēgas un tā ir pārejoša.
Upura tematika „Kur mūsos slēpjas labais” izmantota vairākas reizes. Epiktēts raksta: „Nav iespējams reizē rūpēties par savu dvēseli un par savu materiālo labklājību. Ja vēlies materiālos labumus, tad atsakies no dvēseles, ja gribi glābt savu dvēseli, tad atsakies no pasaulīgajiem labumiem. Savādāk tu neiegūsi ne vienu, ne otru.”1
Tātad cilvēkam atkal ir jāizvēlas, upurējot dvēseli vai materiālos labumus.…