Viena no aktuālākajām problēmām valsts pārvaldē gan Latvijā, gan arī citur pasaulē ir interešu konflikts. Lai palīdzētu risināt šo problēmu, valstu valdības izstrādā un izdod attiecīgus likumus un vadlīnijas. Arī Latvijas Saeima ir izdevusi likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (25.04.2002.). Interešu konflikta definīcija tajā skan šādi: „interešu konflikts — situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.”
Interešu konflikts ir cieši saistīts ar ētikas principu pārkāpšanu. Paralēli iepriekš minētajam likumam katrā valsts iestādē darbojas arī savs ētikas kodekss. Tāpat arī, lai radītu izpratni par interešu konfliktu, pamatojoties uz vairākiem likumiem, kas regulē valsts pārvaldes iestāžu darbību (piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likums, likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Valsts civildienesta likums u.c.), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par šo tēmu ir izdevis vairākus informatīvos bukletus. Piemēram, bukletā „Ētikas kodekss valsts un pašvaldību iestādē” rakstīts, ka „Pieņemot lēmumus, dodot uzdevumus, veicot iepirkumus, slēdzot līgumus un pildot citus darba pienākumus, valsts amatpersonai jāievēro vienlīdzības princips, neizrādot labvēlību un nesniedzot nepamatotas privilēģijas kādai no personām vai organizācijām.” Tas nozīmē, ka amatpersonai lēmumi jāpieņem objektīvi un profesionāli, nedrīkst tos pieņemt savās, radinieku vai draugu interesēs.
Interešu konflikts balstās uz dienesta stāvokļa izmantošanu un sava labuma meklēšanu. Valsts iestādē tas ir uzskatāms par ētikas principu pārkāpumu. KNAB bukletā „Ētikas kodekss valsts un pašvaldību iestādē” teikts arī šādi: „Amatpersona nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savu varu un ieņemamo amatu, vai pieļaut citiem to izmantot ļaunprātīgi. Ja rodas konflikts starp amatpersonas privātajām interesēm un pienākumiem, šāds interešu konflikts jāatrisina par labu sabiedrības interesēm.” Tātad valsts iestāžu darbiniekiem ir jāstrādā sabiedrības labā. Tādēļ arī katram ierēdnim ir jāparaksta šāds solījums: „Es apsolos būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs neatkarīgai un demokrātiskai Latvijas Republikai, pildīt amata pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un valdības lēmumiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm, lai nodrošinātu tiesisku, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību.” 4…
