Jūgendstils ir mākslas virziens, kas radās un piedzīvoja savu uzplaukumu 19.gs. beigās - 20.gs. sākumā. 20.gadsimta gaitā tas izbaudījis dažādu attieksmi - sākotnējo sajūsmu un aizrautību drīz vien nomainīja ignorance un pilnīga noliegšana. Vairāk kā pusgadsimtu to pēla un dēvēja par pagrimumu un bezgaumību, līdz 20.gadsimta 70.gados nāca jaunatklāsme, kam sekoja cieņa un apbrīna. Jūgendstils bija daudzveidīgs, jo tā māksliniecisko principu radīšanai nebija vienas noteiktas receptes. Tas bija mākslas stils, kas iemiesojās faktiski visās vizuālajās mākslās – grafikā, glezniecībā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā. Jūgendstila formu valoda atrodama gan tā laika ēku fasādēs, iekštelpu apdarē, būvgaldniecības izstrādājumos, apkalumos, vitrāžās un metālkalumos. Ar savu tēlainību, noskaņu, mākslinieciskumu un izteiksmes spēku jūgendstils ir viena no spilgtākajām parādībām 20.gadsimta mākslā. Īsā laikā tas iekaroja gandrīz visu Eiropu un atsevišķās vietās spoži uzzibsnīja arī citur pasaulē Jūgendstila nosaukumi dažādās zemēs bija atšķirīgi. Vācisko “Jugendstil”, kas nāk no Minhenē izdotā žurnāla “Jugend” nosaukuma, lieto arī Latvijā, Somijā, Skandināvijā un daudzās citās zemēs. Angļi biežāk lieto “Art Nouveau”, kā Parīzē sauca kādu 1985.gadā atvērto modernās mākslas veikaliņu. Spānijā lieto nosaukumu “ Modernissimo”, Krievijā – “Стиль модерн”, Itālijā – “Liberti”. Poļu “Secesja” un čehu “Secesse” cēlušies no mākslinieku apvienības “Sezession” nosaukuma. Jūgendstils jau “izkoptā” veidā pirmo reizi parādījās Briselē 1893.gadā, kad pēc arhitekta Viktora Hortas (Victor Horta, 1861.-1947.) projekta uzcēla inženiera Tassela dzīvojamo namu (skatīt pielikumu Nr.1). Tas kļuva par etalonu gan dekoratīvajai izteiksmei, gan telpveides principiem.
Par īstu jūgendstila meistaru var nosaukt spāņu arhitektu Antoniju Gaudi (Antoni Gaudi, 1852.-1926.). Īsts meistardarbs ir viņa radītā Svētās Ģimenes (Sagrada Familia) katedrāle, kuru sāka būvēt jau 1884.gadā, bet kuras būvdarbi pēc A.Gaudi projekta turpinās vēl šodien Arhitekta veidotajā celtnē neviens leņķis nav taisns un ik detaļa ir bagātas mākslinieciskas fantāzijas auglis. Svētās Ģimenes katedrāle ir vienlīdz grezna no visām pusēm – tai nav vienas konkrētas fasādes. Savukārt slavens ar savas darbības plašo ģeogrāfiju bija flāmu mākslinieks Henrijs Klemenss von de Velde (Henry Clemenss von de Velde, 1863.-1957.). Viņš cēlis ēkas vai arī ierīkojis telpu interjerus Briselē, Berlīnē, Veimārā, Ķelnē, Parīzē u.c.
Jūgendstila izvirzīto uzdevumu – lietderīgo pārveidot skaistajā – varēja atrisināt ar ļoti dažādiem, pat būtiski atšķirīgiem paņēmieniem, tāpēc jūgendstilam arī nav izteiktas formu viengabalainības.
…
