Juvāla Noasa Harari "Sapiensi. Cilvēces īsā vēsture"

Katrai monētai ir divas puses. Tā pat kā šai grāmatai, katrai labajai pusei uzreiz klāt nāk arī sliktā. Manuprāt viena no grāmatas stiprajām pusēm ir spēja ieinteresēt lasītājus jau no pašas pirmās grāmatas nodaļas, varbūt tas ir senās vēstures dēl, kuru ne katrs atceras no skolas laikiem, jo to apskatīja pašos priekšmeta sākumposmos. J. N. Harari izklāsta pašus cilvēces pirmsākumus ar raitu un viegli lasāmu valodu, kas palīdz tikt uz priekšu ikkatram lasītājam, tādejādi veicinot domu, ka vēsture nebūt nav gara un garlaicīga un pievarēt aptuveni 400 lapaspušu garo grāmatu ir tīrais nieks. Pati grāmatu sāku lasīt uzreiz pēc uzdevuma saņemšanas un pirmās divas nodaļas biju pabeigusi divu dienu laikā, jo nespēju brīvajos brīžos nolikt nost grāmatu. Lasot atsauksmes internetā, nepārprotami saprotu, ka neesmu bijusi vienīgā ar šo problēmu, ja to vispār var nosaukt par problēmu. Tai pat laikā sākot lasīt grāmatas trešo nodaļu valoda kļuva grūtāk uztverama un lasīšana vairs nevedās tik ātri kā iepriekš. Teikumi kļuva sarežģītāki un garāki. Uz grāmatas beigām tieši šis bija iemesls, kāpēc ar grūtībām pabeidzu grāmatu. Līdz ar to grāmatas beigu daļas varētu dēvēt par vienu no vājajiem punktiem. Katram autoram tā ir apbrīnojama prasme, ieinteresēt lasītāju ar jau pirmajiem grāmatas teikumiem, bet māksla ir noturēt interesi arī grāmatas vidū un arī grāmatas kulminācijā.…