Kādu es redzu Latvijas valsti un tautu pēc trīsdesmit gadiem?

Mūsu klupšanas akmens ir saeima, kura prot domāt tikai par sevi. Tas būtu pirmais, kas jāmaina, lai mēs varētu uzlabot valsti. Mums nepieciešams cīnīties un aizstāvēt visas apdraudētās nozares – izglītību, medicīnu un aizsardzības sistēmu. Ja mēs tagad tikai rīkosimies, nedomājot par sekām, nekas labs nebūs gaidāms. Jo šīs sfēras ir tās, kas spēs uzturēt mūsu nākotni, Latvijas nākotni. Bez izglītības mēs neko neiegūsim, bez medicīnas mēs neuzlabosim savu veselību, bez aizsardzības mēs nebūs droši par sevi. Tā rezultātā daudzi pametīs valsti, lai dotos meklēt kaut ko labāku, tādējādi Latvijas valsts grims vai pat vispār pazudīs. …