Tas ir jautājums, ko cenšas noskaidrot jau vairākas paaudzes. Tā īsti skaidrs vēl jau nav, bet … labs nāk ar gaidīšanu. Laikam jau šajā reizē šis latviešu sakāmvārds nebūs īsti vietā, un nāksies vien man tomēr uzrakstīt ko tad īsti esmu sapratis ar vārdu filozofija. Lai man būtu vieglāk atbildēt uz šo visai sarežģīto jautājumu, talkā ņemšu grāmatu. Un cerams, ka pa abiem tiksim pie kaut kādas sakarīgas atbildes.
Vārds “filozofija” esot sengrieķu izcelsmes un tulkojumā nozīmē gudrības mīlestība. Tas liek domāt, ka filozofija nav zinātne muļķiem. Un vienīgais veids, kā pārbaudīt, vai cilvēks ir kaut cik erudīts – ir uzdot pēc iespējas vairāk jautājumus.
Tāds ir arī filozofijas viens no pamatprincipiem. Filozofija veidojas kā ceļš uz gudrību. Sokrāts esot teicis “Es zinu, ka neko nezinu.” Tas ir pamats tam, lai domāšana virzītos uz priekšu un nepaliktu apšaubāmu atziņu gūstā. Filozofija sākās ar jautājumiem, nevis atbildēm uz tiem. Filozofijas apguve prasa dziļi personisku skatījumu. Lai spētu atrast savu viedokli, savu pārliecību, ir jāmācās no tiem, kas pasaules filozofiskajā domā sasnieguši visaugstāko līmeni, tas ir no klasiķiem. Pagātnes klasiķu darbi ir jāapgūst, par tiem domājot – piekrītot vai nepiekrītot. Filozofijas vēsture vienmēr, kad par to domājam, ir klātesoša. Tas ir tāds takā pamats, bez kura vispār nevarētu pastāvēt mūsdienu filozofija. …
