Filozofija ir savdabīgs domāšanas veids, tāds, kur domāšana kļūst par izziņu un apjēdzošu izziņu . Vai ikkatrs filozofs ir uzdevis sev jautājumu: „Kas ir filozofija?”. Es par šo jautājumu esmu domājis, apmēram 15 reizes un tas man, tāpat kā antropoloģijas kā zinātnes skaidrojums, katru reizi lika atklāt šajā jomā jaunus apvāršņus. Principā, pašlaik esmu nonācis pie atziņas, ka definēt filozofiju ir tikpat vienkārši definēt kā izzināt dzīves jēgu !
Vai filozofija ir elitāra mācība, kas saprotama tikai šīs pasaules varenajiem? „Jā un nē”, šādā ir mana atbilde uz šo jautājumu. Jo laikā, kad tiek pateiktas filozofu atziņas cilvēki tās neizprot, kļūst agresīvi vai pat atklāti vardarbīgi pret šiem filozofiem no šejienes seko, ka filozofija ir elitāra mācība, ko noteiktā laikā un telpā saprot tikai pavisam procentuāli neliela teritorijas iedzīvotāju daļa, no otras puses apskatot šo jautājumu, redzam, ka mūsdienās arvien lielākas ļaužu masas zina par kādu filozofu, atbalsta tā mācību un uzskata sevi par šīs mācības piekritējiem. No šejienes secinu to, ka cilvēkiem nav nepieciešama gudra elitāra mācība ( sākums, kad šī filozofija tiek pateikta ), bet gan vajadzīga atziņa par viņu dzīvi un sabiedrībā notiekošajiem procesiem ( filozofijas attīstība laika gaitā ).
Vārda filozofija jēga izpratnes veidā valda dažādība, relatīvi noturīgos līmeņos .Ikviens no mums kādreiz savam draugam vai paziņam ir licis pāriet no vārdiem uz darbiem, arī vecāki bieži vien saviem bērniem pārmet tukšu pļāpāšanu – šeit mēs sastopamies skeptisku noliegumu, kas ir viens no filozofijas izpratnes veidiem ( nepieminu šeit pirmo – agresīvo – jo tas, manuprāt, attiecas uz infantiliem cilvēkiem, kuri savā domāšanā nav tikuši tālāk par smilšu kastes līmeni ),kas raksturīgs praktiskiem cilvēkiem ( bieži vien eksakto zinātņu pārstāvjiem ),kas necieš tukšu pļāpāšanu. Bieži vien pie šīs attieksmes pret filozofiju ir vainīgi paši filozofi, jo tie nespēj vienkārši un saprotami pasniegt savas atziņas „vienkāršiem cilvēkiem. Augstākā līmenī cilvēki jau sāk samierināties ar to, ka filozofija pastāv taču tā nav priekš viņiem, šis līmenis liekas man grūti saprotams, jo, manuprāt, filozofija ir mācība par dzīvi un katrs no mums dzīvo, tātad, ja mēs samierināmies ar to, ka filozofiju mēs ietekmēt nevaram , bet gan tai varam tikai piekrist vai nepiekrist tad mēs nevis dzīvojam, bet gan eksistējam. Nievājoši mūsu sabiedrībā tiek uztverti visziņi, kuri zina visu un par visiem un galu galā baidās atzīt, ka pavisam normāli ir kaut ko arī nezināt. Absolūta nemaldības izjūta ir viens no filozofijas lielākajiem ienaidniekiem, ja cilvēks nespēj pārkāpt šo izpratnes līmeni tad viņš nekad nespēs kļūt par īstu filozofu. Galīgais filozofijas līmenis tās filozofijas izpratne, ko cilvēce ir radījusi daudzu gadsimtu laikā, taču jāpiebilst, ka līdz šim izpratnes līmenim mūsu sabiedrībai vēl tālu, jo bieži vien par filozofiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri savā attīstībā nav tikuši tālāk par misticisma un viszinības līmeni.
…
Šī ir eseja par filozofiju 12 klases skolniekiem!!!
- Kas ir filosofija?
- Miers
- Mīts par cilvēka rašanos
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Kas ir filosofija
Эссе для средней школы1
-
Kas ir filosofija
Эссе для средней школы4
-
Kas ir filosofija
Эссе для средней школы1
-
Kas ir filosofija
Эссе для средней школы4
-
Kas ir filosofija?
Эссе для средней школы1