Krievija un Ķīna pavisam noteikti ir identificējamas kā topošās sabiedrotās, ko pamato abu valstu ciešā sadarbība. Krievija ir Ķīnas nr. 1 tirdzniecības partnere, Ķīnas investīcijas un finansējums Krievijā pieaug, kā arī neskatoties uz rietumu sankcijām pret Krieviju, Ķīna iepērk Krievijas ogļūdeņražus un ieročus. Tomēr abu valstu divpusējās attiecībās ir novērojams, ka Ķīnai ir noteicošā loma un vienlaikus, pieaugot savstarpējai atkarībai un ekonomiskajai sadarbībai, valstu partnerība definējama kā nelīdzsvarota. Līdz ar Ķīnas dominējošo pozīciju divpusējo attiecību kontekstā, apjomīgākiem preču un pakalpojumu ieguvumiem no Krievijas, valstu sadarbība noteikti ir izdevīgāka Ķīnai nevis Krievijai.
Krievijas un Ķīnas attiecībās būtisks pagrieziena punkts bija 2014. gads, kad līdz ar Krievijas iebrukumu Krimā, rietumi apstiprināja sankcijas pret Krieviju. Lai gan sākotnēji Krievija bija piesardzīga attiecībā pret Ķīnas piekļūšanu tās stratēģiski nozīmīgajiem sektoriem, pamatojoties uz bailēm par īpašuma vai stratēģiskajiem draudiem, taču pēcāk tā nonāca pie secinājuma un cerības, ka Ķīna varētu būt alternatīva rietumiem, kas sniegs tai lētāku finansējumu, investīcijas un kritisko infrastruktūru. Savukārt tieši pret Krieviju vērstās sankcijas, bija kā dzinulis stiprināt sadarbību ar Ķīnu u.c. alternatīvām. …