Krievu kultūras fenomens. Aleksandrs Puškins, Ļevs Tolstojs

Tolstojs aplamību saskata arī bērnos. Salīdzinot kā pret bērniem izturas zemnieku sievas : „Dievs deva, Dievs ņēma.” Un bagāto kundžu tramīgo ķeršanos pie jebkuriem līdzekļiem un ieteikumiem rūpējoties par bērnu veselību un dzīvību. Bagātās pārlieku nogurdina sevi ar tādām raizēm līdz ar to graujot laulības dzīvi, Tolstojs nenoliedz to, ka sievietei savi bērni ir jāaprūpē, bet tam jābūt ar mēru.
Lasot Ļeva Tolstoja stāstu „Kreicera sonāte” ir saprotams, ka tajā paustās idejas nav palikušas tikai šī darba ietvaros, bet gan ir izgājušas „ārpus tā rāmjiem”. Tolstojs ir veltījis daudz laika domāšanai un prātošanai par daudzām svarīgām tēmām. Un jāpiemin arī, ka viņš bija mīlēts un cienīts rakstnieks, no kura iedvesmu ir smēlušies daudzi. Un lai kā arī dažubrīd gribētos viņa darbu varoņus kritizēt un apgalvot pretējo, Tolstoja uzskati un novērojumi eksistē arī mūsdienu sabiedrībā, tikai attieksme pret tiem nav tik kritiska.

Aleksandrs Puškins
A. Puškins (1799.-1837.gads) bija krievu dzejnieks, dramaturgs, un ievērojama personība gan krievu kultūras, gan arī pasaules kultūras attīstībā. Pamatoti tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem krievu rakstniekiem un arī dzejniekiem. Jau tad, kad viņš vēl bija dzīvs, viņu uzskatīja par ģēniju un izcilu rakstnieku, kas Puškinam ļoti gāja pie sirds un šo kultu viņš arī uzturēja. Puškins ir cēlies no aristokrātu dzimtas, ko nereti aprakstīja arī savos darbos. Izcils rakstnieks, kura personība „ir dzīva” arī vēl mūsdienās.

Lūdzu, aprakstiet krievu aristokrāta dzīves ciklu un antitēzi pilsēta- lauki. Kāda ir Oņegina attieksme pret lauku iedzīvotājiem?
Stāsta galvenais motīvs ir aprakstāms vienā, visiem zināmā frāzē: „Neviena Tatjana nedabū savu Jevgēņiju Oņēginu . Un visi Jevgēņiji Oņēgini attopas daudz par vēlu, kad visas viņu Tatjanas jau sen ir gabalā”. …