Krimināllikuma 231.panta piemērošanas problēmas

Par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai organizāciju darbu (huligānisms), —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
(2) Par huligānismu, ja tas izdarīts personu grupā vai ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, vai ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, vai ja tas izdarīts, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
231. panta 1. daļā ir teikts, ka huligānisms ir rupja sabiedriskā miera traucēšana, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, un traucējot cilvēka mieru, iestāžu vai uzņēmumu organizācijas darbu.
Pirmajā daļā šis noziedzīgais nodarījums ir kvalificējams kā kriminālpārkāpums.
Arī administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēta atbildība par sīko huligānismu, kas izpaužas ar lamāšanos necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
Manuprāt ir diezgan grūti nošķirt sīko huligānismu no huligānisma, kas paredzēts Krimināllikuma 231. panta pirmajā daļā. …