Jau kopš Viduslaikiem baznīcu, svētos un dažādus svētkus, ikdienu attēlo gleznās, freskās. Tas ir īpašs mākslas veids, kurš neatklāj ne cilvēka emocijas, ne domas, jo tajā laikā valdīja uzskats tikai par Dieva nozīmīgumu, bet cilvēka pazemināšanu. Tad nāca renesanse ar pārmaiņām. Apjomīgi cilvēki, ķermenis un cilvēks priekšplānā... Tā laika gaitā attīstījās māksla. Savukārt mūzikā svarīga loma ir laudēm un vesperēm (rīta un vakara lūgšanām), kas pastāvēja vēl pirms Kristus. Tie ir dziedājumi ar psalmu vārdiem. Tad nāca svinīgas mesas, dažādi instrumentāli un vokāli darbi, kas papildināja gan Dievkalpojumu, gan tika izpildīti svētkos.
Pēc manām domām, viens no pēdējā laika lielākajiem sasniegumiem un notikumiem ir tas, ka svētīgais Jānis Pāvils II ir iecelts svēto kārtā, un mēs droši varam piesaukt viņa aizbildniecību un palīdzību.
Nobeigumā secinu, ka kristietība, katolicisms ir pasaules lielākā un spēcīgākā reliģija, jo tās saknes stiepjas ļoti tālu un dziļu. Cilvēks, viņa ideāli, pasaule, normas un vērtības, artefakti. Tas viss kopā veido kristieša dzīvi un ikdienu. Varētu teikt, ka bez tiem neviens nespētu pilnvērtīgi dzīvot un ticēt, un cerēt pestīšanai.
Tomēr jāatceras ir viens. Lai vai cik dažādi noteikumi, normas, dogmas pastāv katoliciskajā baznīcā, Dievs ir Mīlestība, Dievs ir maigais Tēvs, kas nevienu savu bērnu neatstāj tumsā, bet gan ļauj ieiet pilnīgā Dieva Valstībā.
…