Kultūra kā cilvēka attieksme pret sevi un citiem, pret dabu un pasauli, pret Dievu, dvēseli un dievišķo, kā arī pagātni, tagadni un nākotni

Kultūra ir viss, kas saistīts gan ar laicīgo, gan ar garīgo pasauli. Kūltūra ir mūsu dzīve un mēs paši. Tā nosaka gan to kas notika, gan notiek un notiks. Tā mūs vada. Kultūra ir radusies ar pašas pasaules rašanos. Kultūru varētu nosaukt arī par sava veida principiem un morāli, jo dažādās tautās ir dažādas kultūras, tāpēc arī ir dažādas tradīcijas, morāles normas, principi, pieņēmumi, utt.
Diez kāpēc ir tautas, kurās sievietes uztver kā priekšmetu, bet citās sievietes ieņem vadosus amatus? Kāpēc dažādās tautās ir dažādas reliģijas? Kapēc dzīves līmeņi ir dažādi? Tāpēc ka vadās pēc kultūras – pēc vispārēji pieņemtiem likumiem, neviens nav teicis, ka valstīs, kurās ir kristietība nevar būt islams, var, bet tas tā nenotiek
Aizvēsturē un senajos laikos kultūra man vairāk saistās ar rituāliem un dzīves uztveri. Viņi domāja, ka viss, kas ar viņiem noteik ir Dieva dāvaina vai Dievu izrādītais naids. Tāpēc viņu rituāli kalpoja, ka pielabināšanās Dieviem.
Ir senās kultūras, kas pēc pirmajām sējām nogalināja, kādu dzīvnieku un to aizvedot atpakaļ mežā, cerēdami, ka tā gūst Dievu labvelību. Citas senās ciltis nogalinaja cilvēkus, lai būtu laba raža un pēc tam arī tos apēda.…