-
Kultūra un kultūras mantojuma problēmas tūrismā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Porter, Benjamin W. Noel B. Salazar (2005). Heritage tourism, conflict, and the public interest. International Journal of Heritage Studies (Special issue) 11 (5) | 4 |
2. | Deloitte & Touche LLP (2010). Culture & Heritrage research in Britain. Oxford Economics. February’10 | 4 |
3. | Alliance ARCH. (2012). Heritage crime research. Size of the problem. Council for British Archaeology. 1 | 5 |
4. | Lidija Nikočevič. (2012). Culture of Heritage? The Problem of Intangibilit. Etnoloska Tribina. Vol. 42 | 5 |
5. | Terras, M. (2008). Review of Digital Heritage: Applying Digital Imaging to Cultural Heritage. Amsterdam etc.: Butterworth-Heinemann / Elsevier, LLC, 23 | 6 |
6. | NSW Government. (2010). Environment, climate change & water. May | 6 |
Priekšlikumi | 6 | |
Secinājumi | 8 |
Priekšlikumi.
Attīstītai videi nevajadzētu iejaukties neattīstītā vidē, lai piedāvātu savus risinājumus tās saglabāšanā. Piem. aborigēnu kopienās.
Dot pienesumu vietējiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo vietās, kur atrodas populāri un nozīmigi kultūrmantojuma objekti – jaunas darba vietas, vietējo produktu suvenīrveikali, ierobežots objektu apmeklējuma laiks, lai netraucētu vietējos iedzīvotājus.
Īpaši nozīmīgos, senos vēstures objektos uzstādīt videonovērošanas kameras,lai pasargātu no vadālisma vai ļaunprātīgas izpostīšanas, paredzot bargus sodus.
Valstij, pašvaldībām sniegt atbalstu apsaimniekotājiem kultūrvēsturiski svarīgu objektu apsaimniekošanā. Sodi, ja tas netiek pienācīgi darīts.
Latvijā vajadzētu vairāk – precīzākas norādes par objektu atrašanās vietu,
Secinājumi.
Literatūras apskats parāda to, ka katrā valstī ir savas specifiskās problēmas saistībā ar kultūru un kultūras mantojumu.
Kultūras tūrismam ir arī negatīvā ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem.
Dabas izpostīšana to sakārtojot.
Inovatīvi produkti ne vienmēr ir ekoloģiski produkti, un dabai/videi draudzīgi.
Internetam attīstoties tiek sniegta ne tikai vairāk informācija, bet tam diemžēl arī neprecīza informāciju.
Neskaidrs definējums sabiedrībā, kas ir “nemateriālais kultūras mantojums” un „kultūras mantojums”.
…
Kultūra vienmēr ir bijusi viens no galvenajiem ceļošanas mērķiem un objektiem. 21.gadsmita cilvēki apgalvo, ka kultūra vairs nav mērķis, tagad tūrisms ir kultūra. Pirms mēs pētam Kultūras tūsrismu kā tādu, mums būtu jāsaprot būtiska atšķirība starp materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu. Faktiski kultūra un mantojums nav viens un tas pats: mantojums ir šaurāka nozare kā kultūra. Kultūra un kultūrvēsturiskās vietas un objekti izceļ katras valsts identitāti. Un viennozīmīgi tie spēlē nozīmīgu lomu tūrismā visos līmeņos. Tas ir nozīmīgs mārketinga instruments, kas saista ceļotājus ar dažādām interesēm – mākslu, arheoloģiju vai vienkārši apbrīnu par grandiozo arhitektūru. Kultūras mantojums tūrisma nozarei ir svarīgs vairāku iemeslu dēļ: tam ir pozitīva ekonomiskā un sociālā ietekme, tas veido un nostiprina identitāti, tas palīdz saglabāt kultūras mantojumu, ar kultūru kā instrumentu, tas veicina harmoniju un sapratni starp cilvēkiem, tas atbalsta kultūru un palīdz atjaunot tūrismu, tas palīdz sakārtot vidi tūrisma objektu apkārtnē. Bet vai patiesībā tas nerada tieši pretēji – postu tūrisma mantojumam?
- Industriālās sabiedrības attīstība un problēmas 19. un 20.gs. Eiropā un Latvijā
- Kultūra un ideoloģija
- Kultūra un kultūras mantojuma problēmas tūrismā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Industriālās sabiedrības attīstība un problēmas 19. un 20.gs. Eiropā un Latvijā
Эссе для университета1
-
Kultūra un ideoloģija
Эссе для университета6
-
Internets kā kultūras fenomens: masu vai elitārās kultūras parādība?
Эссе для университета4
-
Atkarība no tūrisma un izdevīguma cena kā netiešās izmaksas
Эссе для университета1
-
Vīriešu kultūra, sieviešu kultūra
Эссе для университета2