Kultūru globalizācija - vai tiešām tikai 20.gs.? Kultūru globalizācijas vēsturiska perspektīva un alternatīvie globalizācijas scenāriji

21. gs. ir tehnoloģiju laikmets, nav iespējams nepamanīt to, cik ātri mūsdienu pasaule un sabiedrība kopuma attīstās un pilnveidojās. Tehnoloģiju sasniegumi ir mūsu ikdiena un katru jauno ierīci, kas darbu paveic cilvēku vietā mēs uzņemam ar ovācijām un prieku, jo tehnoloģijas ir tās, kas padara mūsu dzīvi vieglāku tai pat laikā sarežģījot to. Attīstības neatņemama sastāvdaļa un pieaugošs sarunu temats pasaules inteliģences un vidusmēra cilvēku vidū ir globalizācija, tās ietekme un sekas.
Mūsdienās starp globalizāciju un ikdienas dzīvi ir liekama vienādības zīme, jo ar vien mazāk tehnoloģisku, zinātnisko un sociālo sasniegumu var indivīdam likt izbrīna pavērt muti un apbrīnot jaunāko un modernāko cilvēces sasniegumu. Globalizācijas radītie procesi pieaug ārkārtīgi ātri, no vienas puses radot sajūsmu, taču tai pat laikā cilvēci nomāc paniskas bailes no globalizācijas procesu radītajām neatgriezeniskajām un negatīvajām sekām, kuras mūs nesagatavotus var skart tuvākā vai tālākā nākotnē. Taču atgriežoties pie globalizācijas pozitīvajām iezīmēm, var sacīt, ka vairums pasaules valstu gan attīstīto un vareno kā ASV un Japāna, gan attīstības kā Latvija, Lietuva un citas dienvidu Eiropas valstis un trešās pasaules valstis kā Argentīna, Brazīlija, Kolumbija un arī daļa no Āfrikas valstīm kļūst savstarpēji daudz ciešāk saistītas, tādējādi kļūstot arī atkarīgām vienai no otras. …