Ētika ir viena no vissenākajām teorētiskajām disciplīnām, kuras pētīšanas objekts ir morāle. Tā ir būtības, brīvības un vērtību mācība. Ētika ir arī mācība par pareizu uzvedību, kā arī zinātne par morāli, tikumību, ētikas pamatkoncepti, piemēram, pieņemamais un nepieņemamais, labums un ļaunums, tikums, griba, atbildība. Kā praktiskā filozofija ētika ir dzīves pamatlīnijas un savas dzīves jēgas īstenojuma izvēle – kādam man jābūt, kā cilvēciskai būtnei, dziļi personiska un būtiska izvēle, ar tūkstoš nezināmajiem, ar riska un neparedzētu situāciju momentiem. Cilvēku attiecības mums uzdod nepārtrauktas mīklas, virza mūs pa sadzīves labirintiem, tādēļ ik brīdi ir nepieciešama radoša pieeja, ko īsteno radoša personība. Darbošanās informācijas trūkuma vai pārpilnības apstākļos jau nav iespējama bez emociju un gribas palīdzības, lai pieņemtu lēmumu, kas prasa personisko atbildību. Tas neļauj cilvēkam pārvērsties par manipulējamu objektu, par būtni, kas darbojas pēc ieprogrammētiem algoritmiem.