Protams robežu atvēršana rada arī savus mīnusus,- ieceļotāju, migrantu skaits pieaugs, kā arī izceļojošo skaits uz citām valstīm. Pārsvarā šobrīd latvieši izceļo labāka darba atalgojuma dēļ uz Īriju, Angliju un citām valstīm. Latvijas augstākajām personām ir būtiski jādomā, kā šo izceļošanas problēmu atrisināt. Latvija pagaidām nav imigrantu mērķa valsts, un tas ļauj laicīgi plānot nacionālo politiku, saistot to ar ES tendencēm. Arī sabiedrības integrācijas kontekstā Latvijai padomju mantotās nacionālās politikas dēļ ir bagāta pieredze saistībā ar potenciālajiem imigrantiem nākotnē. Pozitīvi ir tas, ka esot brīvām robežām, palielinās ieceļojošo skaits uz Latviju, kas sekmē ienākumus valsts budžetā. Tādējādi Latvijai ir izdevīgi attīstīt tūrisma industriju. Arī tirgus sistēma ir kļuvusi daudz elastīgāka, kopš ir brīvās robežas. Tas sekmē labāku Latvijas sadarbību ar citām dalībvalstīm. Es uzskatu, ka brīvo robežu iespējas ir tikai veicinājušas valstu ciešāku sadarbību, vienlīdzības un atbalsta iespējas, kā arī saliedētību starp ES valstīm, nekā tas bija pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.
Manā skatījumā, Latvija spēra nozīmīgu un pareizu soli, kad tā nosvērās vairākumā “par” iestāšanos Eiropas Savienībā. Protams bija daudz tādu Latvijas iedzīvotāju, kas nevēlējās būt ES sastāvā, bet tas, manuprāt, ir izskaidrojams ar to, ka lielai daļai iedzīvotāju nebija skaidras informētības par piedāvātajām ES priekšrocībām. ES ir devusi lielu atbalstu Latvijas izaugsmei. Vislielāko ieguvumu, manuprāt, ir ieguvusi tieši lauksaimniecības nozare. Esot ES sastāvā, mēs varam pretendēt uz vienotu dalību ES tirgū, varam lūgt palīdzību no pārējo dalībvalstu puses, kā arī tām “spožāk” parādīt savas valsts stiprās un iespēju puses.
…