Latvijas Republikas Satversmes sapulce un LR Saeimas politiskie spēki, diskusijas

Saeimas vēlēšanu rezultāti. Ar vispārīgo un vienlīdzīgo vēlēšanu rezultātu palīdzību var analizēt un novērtēt politisko stāvokli, kā arī ir iespējams noteikt sociālo noslāņošanos un politisko attiecību veidošanās procesu.
Sociāldemokrātiskā partija. 1920. gadā norisinājās Satversmes vēlēšanas, kurās par sociāldemokrātiem tika nodotas 274 877 balsis, vēlāk attiecīgi Pirmajās saeimas vēlēšanās (1922. gads), Otrajās Saeimas vēlēšanās (1925. gads), Trešajās Saeimas vēlēšanās (1928. gads) un Ceturtajās Saeimas vēlēšanās (1931. gads) vēlētāju atbalsts ir pakāpeniski krities. Un kā izskaidrojumu tam var minēt sekojošos iemeslus: 1922.gada kritums izskaidrojams ar mazinieku atšķelšanos. 1928. gada kritiens izskaidrojams ar komunistu partijas parādīšanos. Vislielāko sociāldemokrāti izjutuši tieši Latgales vēlēšanu apgabalā, kur gandrīz desmit gadu laikā ir zaudēti aptuveni 40% potenciālo vēlētāju. Jāpiemin, ka lielākais kritiens vēlētāju atbalstā ir vērojams tieši laukos, un zaudējums sociāldemokrātiem nav radies, jo liela daļa laika gaitā sākusi atturēties no vēlēšanām, bet gan tāpēc, ka agrākie vēlētāji savas balsis atdevuši par labu citām partijām.
Komunisti. Lai labāk izprastu lielos sociāldemokrātu zaudējumus ir jāpiepazīst citas partijas un to vēlēšanu rezultātus. 1928. gadā komunisti piedalījās vēlēšanās un viņi ieguva 9,3% no kopējā nodotā balsu skaita, savukārt 1931. gadā tas bija jau samazinājies līdz 7% no kopējā nodotā balsu skaita. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka komunisti nav atņēmuši balsis sociāldemokrātiem, bet gan sociāldemokrāti ir paņēmuši komunistu balsis. Ir jāsecina, ka abas partijas ir palikušas zaudētāju lomās, un sociālistiskais jeb kreisās politiskais spārns ir zaudējis vēlētāju atbalstu.
Labā spārna pilsoniskās partijas. Jāsaka, ka sociāldemokrāti savas balsis nav zaudējuši labā spārna partiju dēļ. Arī fašisti 1931. gada vēlēšanās ir cietuši neveiksmi. Nodoto balsu skaits par labu fašistiem ir samazinājies aptuveni par pusi.
Kristīgie nacionālisti. Kristīgie nacionālisti jeb luterāņu baznīckungi arī ir cietuši zināmu neveiksmi Saeimas vēlēšanās. Laika gaitā ir zaudēta aptuveni vien trešdaļa potenciālo vēlētāju. Jāpiemin, ka galveno daļu iespējamo vēlētāju ir paņēmis demokrātiskais centrs. …