Gan pirmajā, gan otrajā lēmumu pieņemšanas procesā nozīmīga ietekme bija grupas dalībniekiem ar līdera statusu. No 7 grupas dalibniekiem, 3 grupas dalībniekiem bija acīmredzamais līdera statuss. Darba grupu rezultāts bija atkarīgs no līdera viedokļa. Pirmajā situacijā, dažie grupas dalībnieki, kam nebija līdera pozīcijas, pat nepiedalījās diskusijā vai ļoti ātri piekrita vairākuma viedoklim. Iemesls tam varētu būt vai nu vienaldzība, slinkošana (no tā, kāds galds tiks pasūtīts darba apstākļi un organizēšana netiks mainīti, mani tas neskar, tā kā man vienalga) vai jautājuma nepārzināšana, nepietikošā dalīšanā ar svarīgu informāciju.
Otrajā situācijā, kad pieņemtais lēmums attiecās uz visu grupas dalībnieku darba pienākuma veikšanas procesu, bija manāma arī to grupu dalībnieku iesaistīšana un viedokļu izteikšana, kam nav līdera statusa. Bet galējā lēmuma pieņemšanā, lielāka ietekme bija līderu viedoklim. Tie, kas nebija līderu starpā, varēja oponēt līderim tikai pamatojot savu viedokli ar likuma pantu vai citas normas palīdzību. Bet, gadījumā, kad tika apsriests strīdīgs jautājums un dialogs notika tieši starp vienu dalībnieku ar līdera pozīciju un otru, bez līdera pozīcijām, tad diskusijā uzvarēja tik un tā dalībnieks ar līdera pozīcijām, jo viņš bija daudz pārliecinošāks un runātspējīgāks, kaut gan no juridiska viedokļa taisnība bija gan vienam gan otram. Situācijā, kad tika lemts jautājums par mēbeles iegādi, dažiem grupas dalībniekiem netika dota iespēja izteikt savu viedokli. Sadursme sanāca starp 2 dalībniekiem ar līdera pozīcijām. Pārejie grupas dalībnieki (tie, kas piedalījas diskusijā) atbalstīja viena dalībnieka viedokli. …