Salas apraksts
Ģeogrāfiskās iezīmes:
2000 jūdžu attālumā no Dienvidamerikas, arī no Marķīza salām to šķir apmēram 2000 jūdžu, Pitkērna salas atrodas vistuvāk ~1200 jūdžu attālumā.
Ceļošanu uz to apgrūtināja okeāna straumju un valdošo vēju- pasātu darbība. Sala ir 14*7 jūdzes liela, tātad izmēri ir visai raksturīgi Klusā okeāna salām- tās ir nelielas, bet īpaša tieši šī sala ir ar savu nomaļumu. Sala ir Čīles valdījums.
Nosaukums, vēsture:
Skaidrības, kad kādas cilvēciskas būtnes sākušas apdzīvot šo salu, nav, tomēr jāatzīmē, ka, ja vērtē, ka zināma kultūras attīstība tur vērojama ar milzīgo akmens statuju būvi, tad tas noticis 12oo- 14oo m. ē., kad Polinēzijā sāka valdīt Tuitongu dinastija, bet tas nekādā gadījumā nav jāsaista ar šo kultūru. Jaunzēlandes Ziemeļsalā sāka paplašināties maoru apmetnes, tad arī tika celtas milzu galvas.
Tiek uzskatīts, ka izņemot pašus tās iedzīvotājus, vispirms to 4oo. g. atklāja polinēziešu laivinieki, bet nosaukumu deva 1772. g. tās oficiālie atradēji- holandieši Jakoba Rogevēna vadībā. Atkāpjoties no visnereālākajām un izdomātākajām versijām, jāatzīmē, ka holandieši atrada veselu 3 dažādu rasu iedzīvotājus šai nelielajā saliņā- viņiem bija melna, sarkanīga un melna ādas krāsa.
Salai ir arī alternatīvais nosaukums Rapanui. Kas nozīmē ‘’Lielā Rapa’’ ,to devuši Franču jūrnieki pēc analoģijas ar Rapu Franču Polinēzijā. Pastāv vairākas hipotēzes par salas "oriģinālo" polinēziešu nosaukumu, tai skaitā Te pito o te henua (Pasaules naba), kas saistās ar salas nošķirtību. …
