Pirmais tēlojums
Pirmais skats
Gaiša pils. Baltas sienas. Apkārt viss balts un tīrīgs, viegls. Vidū stāv krēsls. Māmuks pie sevis dungodama slauka grīdu. Nopūšas, un atkal ķeras pie darba. Ieskrien Tētis, apgriežas ap sevi, itkā kaut ko meklēdams. Apskatās zem krēsla.
Māmuks: Ko pazaudējis esi? Vai tad pie puķu pušķiem tev šodien nevajadzēja strādāt?
Tētis: turpina meklēt. Vajadzēja, vajdzēja...
Māmuks: ironiski. Re, kā! Tagad jau pats pienākumu Tētis savus pienākumus nepildīt sāks. Nu’i gan!
Tētis: nepacietīgi. Pienākums, pienākums... Klau, Rūdis no Baltā ciema pazudis. Domāju, šeit būs ieskrējis.
Māmuks: Rūdulēns? Nē. Pie tevis dārziņā spēlējās. Vai tad vairs nav?
Tētis: Nav!
Māmuks: Pazudis?
Tētis: Pazudis!
Māmuks: Atstutē slotu pret krēslu. Saķer galvu. Vaii! Palaidnis atkal kokā būs ierāpies. Par bērneļu pienākumiems aizmirsis parūpēties. Jāskrien meklēt. Ka tikai tālu nebūtu aizlaidies,
Tētis: Žigli!
Abi aizskrien.
Otrais skats
Baltā ciema dārzs. Vidū ar grābekli dārzniece Anniņa grābj lapas. Piepeši pieskrien Māmuks ar Tēti.…