Mākslas izstāžu apraksts

Lielizmēra keramikai, manuprāt, visvairāk arī piestāv būt primitīvai kā seno cilšu mākslai, tai nevajadzētu pretendēt uz porcelāna smalkumu. Kā arī nedomāju, ka tā lielākajā daļā gadījumu ir piemērota izstādīšanai izstāžu zālēs, tai vajadzētu atrasties to papildinošā interjerā vai eksterjerā, jo daudzi darbi manī radīja dekoratīva aksesuāra iespaidu, bet vairāk uzrunājoši ir pašvērtīgi darbi.

Baibas Vegeres personālizstādē lieliski atklājas viņas profesionālais Rozentāla cienīgais tehniskais paņēmiens. Toņi ir smalki, niansēti, pārdomāti, dzidri. Tie ir koši un tīri, bet nekliedz. Kontrasti ir spēcīgi, bet nav asi. Tomēr visvairāk viņas darbi visvairāk suģestē nevis ar tehniku, bet ar jūtīgo tēlu raksturojumu un emocionālo starojumu. Viņa nenodarbojas ar fotoreālismu kā Miervaldis Polis, tomēr šķiet, ka var sajust modeļu elpu. B. Vegerei ir talants uztvert un attēlot visu emociju spektru, kas tiek papildināts ar ierastajiem izteiksmes līdzekļiem, līniju, laukumu, krāsu, formu. Skatiens ir dzīvs, sejas izteiksmes izstāsta veselu stāstu, bet vēl vairāk runā rokas. Tās ir plastiskas, graciozas, kustīgas, atklāj gan modeļa, gan mākslinieces raksturu. Viņa piešķir modelim lomu kā režisors, neļaujot tam zaudēt savu individualitāti un personību. Arī mākslinieces pašas attieksme pavisam skaidri nolasās, ir sajūtama viņas klātbūtne un pieskāriens audeklam.
…