Manas pārdomas pēc Ilonas Leimanes romāna "Vilkaču mantiniece" un tāda paša nosaukuma filmas iepazīšanas

Ilona Leimane romānā izmantojusi daudz apvidvārdu, vecvārdu, taču tas tāpēc, ka romānu rakstījusi laikā, kad tā runāja, vecvārdi atklājas šajā citātā: ,,Īss prātiņš neatskārst, ka dažam labāk iedonas.’’ Vēl rakstniece izmanto daudz īpašības vārdus, kas liek viegli iztēloties situāciju, piemēram, šajā citātā:,, ..vecā negribīgi jautā un, čāpstinādama savu bezzobu muti, noslēpumaini iesāk..’’ Ir pāris dīvaini vārdu savienojumi, kurus agrāk arī nebiju dzirdējusi, piemēram, ,,uzcilīgs prāts’’. Neparasts man šķita arī vārds ,,baznīcēnu’’, runājot par ļaudīm baznīcā. Savā leksikā izmantojusi arī daudz salīdzinājumu :,, Viņš cerēja, ka tiekšanos pēc māneklīgās meitas un apmātības pilno iekāri laiks viņa sirdī novaļās un nospiedīs tāpat kā veltenis nelīdzenu zemi.’’ Domāju, ka viņas valoda ir bagātīga un interesanta. Pēc filmas ,,Vilkaču mantiniece’’ noskatīšanās, manī radās vairākas pārdomas. Uzzināju, ka režisors, scenārija autors ir Gunārs Cilinskis, kurš arī atveido vienu no galvenajiem tēliem filmā – Andreja tēvu, Dievlodziņu saimnieku. Komponists filmai ir daudziem labi zināmais Pēteris Vasks, kurš ir viens no labākajiem komponistiem Eiropā. …