Mans subjektīvais laika pārdzīvojums

Lai skaidrotu pasauli sev apkārt, cilvēks savas evolūcijas laikā mēģinājis rast atbildes uz šķietami vienkāršiem jautājumiem: kas ir telpa un kas ir laiks? Šodien, bez ilgas domāšanas, ar telpu mēs saprotam, piemēram, slēgtu istabu, bet, taujāti par laiku, norādītu uz pulksteni pie sienas. Vai laiks un telpa ir neatkarīgas parādības?
Tāpat kā pulkstenis atrodas istabā, arī laiks atrodas telpā. Bez telpas laiks nevarētu eksistēt, jo tikai tādā gadījumā laikam ir jēga. To atzīst arī franču filozofs Anrī Bergsons: „Es apzinos, ka tieši telpiskotā laikā mēs darbojamies ikdienā”.1 Un patiešām, laiks ir dažādu darbību un notikumu secīgs, nepārtraukts kopums – sekundes seko cita citai, brokastīm seko pusdienas un vakariņas utt. Manā dzīvē laiks ir fizikāls lielums, kas mērāms sekundēs, minūtēs, stundās, dienās, gados utt. Es nezinu, vai šī ir labākā pieeja laika mērīšanai, taču visvairāk mani priecē tas, ka tādā veidā var izslēgt laika subjektīvo uztveri un dažādi cilvēki var viens otru saprast. …