Mans un Straumēnu pavasaris

Dienas kļūs garākas, saules stari biežāk priecē acis, arī gaisa temperatūra pamazām pārstāj parādīties ar mīnusa zīmi. Viss it kā mostas, it kā atdzimst no jauna, un domas par snaudu nomaina rosība. Arī cilvēku balsis viena otru biežāk priecē ar siltiem vārdiem. Jā, tas ir pavasaris. Gan manā, gan “Straumēnu” mājās pavasaris ir jauna sākuma vēstnesis. Edvarta Virzas poēmas Straumēnu ļaudīm pavasaris sākas ar plūdiem, kas ir ierasta parādība ik gadu, jo mājas atrodas Lielupes krastā, un, sniegam kūstot, tiek appludinātas gan Straumēnu, gan citu kaimiņu saimniecības ēkas, sētas un lauki. Tomēr šeit tas nav posts un traģēdija, jo šajās mājās visi tam jau ir sagatavojušies - lopi tiek uzvesti kūtsaugšā, siens tiek nogādāts sausā vietā, un arī paši Straumēnu ļaudis atrod vietu, kur vienkopus patverties, kamēr viss apžūs un ieņems ierastās gaitas. Domāju, ka šo pavasara notikumu Straumēnos varu pielīdzināt sev...

Pdf formāts.