Māra Zālīte: "Debesis, debesis - milzīgais purvs, Tur brien dvēsele zvaigžņu badā"

Smaga sirds, kaut kas spiež. Tā spiež, ka nav ar ko elpot. Tās ir debesis, kas spiež. Debesis ir pie visa vainīgas. Tās spiež uz sirdi. Smaga sirds, smags prāts, smagas domas, nevar paelpot. Kaut kas žņaudz kopā visus elpvadus, grūti. Un atvieglot sirdi arī nevar – nav izejvielu; asaras sen jau izraudātas. Izraudātas par kaut kādiem ikdienas niekiem. Cik muļķīgi! Cik stulbi! Lielām bēdām neatliek asaru. Taču tās ir mokošākas, tās stiprāk plēš. Bet asaru vairs nav … un bēda paliek iekšā, plēšoties uz āru, neliete.
Debesis spiež un spiež no augšas. …