Mediji un cilvēku dzīvesveida ikdiena autoritārisma un demokrātijas apstākļos

Politiskais režīms valstī ietekmē gan masu mediju tēmas, nostāju un saturu, gan mediju auditorijas dzīvesveidu un ikdienu. Tā kā autoritārs un demokrātisks politiskais režīms ir atšķirīgs savos pamatos, arī ietekme uz medijiem ir atšķirīgs.
Pasaules praksē autoritārais režīms izmanto medijus, lai ietekmētu sabiedrību, valdošajai varai vēlamajā virzienā, respektīvi propagandai. Propagandu raksturo selektīvi stāsti, kas tiek pasniegti, kā visaptveroši un objektīvi; daļēji, no vēsturiskā konteksta izrauti fakti; iemesli, kas liek cilvēkiem justies apdraudētiem; šaurs ekspertu skaits, ienaidnieka demoralizēšana- parādīšana, ka viņš neatbilst priekšstatam par to, kas ir labs; šaura diskursa analīze. Īpaši izteikta propoganda bija otrā pasaules kara laikā. Kara laikā propaganda bija sevišķi emocionāla un naidpilna. Viszināmākais autoritārais līderis Ādolfs Hitlers, kurš ir teicis, ka „visai propagandai ir jābūt populārai un ir jāpiemērojas pat visniecīgākās inteliģento adresātu daļas uztveres līmenim”(„Mein Kampf”). Savu propagandu Hitlers izvērsa galvenokārt ar radio un dzīvo uzstāšanos palīdzību, tomēr kopumā tika izmatoti visi iespējamie mediji. Līdz ar to propagada ieskāva cilvēkus katrā solī, ietekmējot arī cilvēku dzīvesveidu un ikdienu. Vācu propaganda bija ļoti nozīmīgs pavērsiens Otrajā pasaules karā. Pārņemot kontroli pār medijiem un ļaujot iespiest un pārraidīt tikai nacistu veidotus materiālus, Reiham izdevās efektīvi pārpludināt Vāciju ar propagandas materiāliem. Par to galvenokārt jāpasakās tādiem cilvēkiem kā Jozefs Gēbels, kuri radīja vispārliecinošāko kara laika propagandu vēsturē. Autoritārismu raksturo arī stingra cenzūra un imitēta sabiedrības politiskā aktivitāti. Līdz ar to ir neiespējami ikdienu nošķirt no mediju paustā viedokļa, jo politiskais režīms pieprasa lasītāju viedokļa identitāti ar mediju paustā valdošo viedokli.…