Menedžments ir darbību komplekss, ieskaitot plānošanu, organizēšanu, motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu, lai organizācijas mērķus sasniegtu ar augstāku efektivitāti.
Menedžments kā praktiskas darbības pirmsākumi ir meklējami jau tālā senatnē, kad cilvēki sāka apvienot savus spēkus lielāku mērķu sasniegšanai. Piemēram, Senās Ēģiptes piramīdas varēja uzcelt pateicoties prasmīgai plānošanai un milzīga skaita cilvēku darba organizēšanai. Mūsdienu tūristus vairāk nodarbina jautājums, kā pirms tūkstošiem gadu varēja pacelt un salikt kopā tik varenus akmens bluķus, bet viņi retāk aizdomājas, cik talantīgiem vajadzēja būt šīs celtniecības organizētājiem un vadītājiem. Neskatoties uz neprecizitātēm un relatīvu menedžmenta teorijas novērtējumu, menedžmenta kā vadzinības atsevišķas zināšanu nozares veidošanās sākās vienlaikus ar masveida pāreju no amatniecības uz rūpniecisko ražošanu 19. gadsimtā, kā arī pastāv uzskats, ka menedžmenta ideju attīstība ir datējama ar laiku, kad cilvēki pirmo reizi mēģināja īstenot mērķus, strādājot grupās. Lai gan modernā operatīvā menedžmenta teorija datēta divdesmitā gadsimta sākumā, taču arī daudzus gadus pirms tam par menedžmentu bija daudz ideju un teoriju.
Menedžmenta teorijas attīstību ietekmēja trīs galvenie faktori. Tā bija senā pagātnē un ir arī tagad. Tie ir:
*ekonomiskie faktori
*sociālie faktori
*politiskie faktori
Iekārtot Semiramīdas dārzu, uzcelt Inku pilsētu Maču-Pikču, Ēģiptes piramīdas un citus „pasaules brīnumus” varēja, tikai precīzi koordinējot un organizējot darbu. Vēl pirms mūsu ēras pastāvēja lielas valstiskas organizācijas, bija augstākā līmeņa vadītāji – karaļi, ģenerāļi. Protams, bija arī vidējā un zemākā līmeņa menedžeri – gubernatori, leitnanti, uzraugi, kasieri, kas palīdzēja nodrošināt organizācijas darbu.
…
