Merkantilisms un mūsdienas

Merkantilisms aizsākās 16. gs. vidū Rietumeiropā, bet savu lielāko izpausmi tas ieguva 17. gs. Merkantilismu iedala agrajā un vēlajā merkantilismā. Agrais merkantilisms jeb monetārisms(politika par naudas daudzuma palielināšanu valstī) ir laika posmā no 15. gs. pēdējās trešdaļas līdz 16. gs. vidum. Vēlais merkantilisms uzplauka pēc lielajiem ģeogrāfiskiem atklājumiem. Merkantilisms bija aizsākums klasiskajai politekonomikai.
Agrā merkantilisma galvenā funkcija bija noteikt naudas stāvokli, ar valsts darbību nodrošināt sabiedrības labklājību, pirkt no ārzemniekiem mazāk, bet pārdot vairāk. Lai ierobežotu importu tiek izmantoti muitas punkti. Agrais merkantilisms kavēja ekonomisko attīstību.
Vēlais merkantilisms raksturo aktīvu tirdzniecības bilanci(mazāk tērēt, vairāk iegūt). Arī vēlīnais merkantilisms izmanto tos pašus paņēmienus ko agrais merkantilisms. Ražotājiem bija jāiesaistās cunftēs vai ģildēs, lai valsts varētu kontrolēt tirdzniecības kustību. Tā arī parādījās manufaktūras. Šajā ārvalstu tirdzniecības situācijā lielu lomu spēlēja preces pircēji kā arī uzpircēji, no kā arī bija atkarīga ārējā tirdzniecība. Uzpircēji kļuva par monopolistiem. Merkantilisti pirmie aizsāka tādu jomu kā protekcionismu – valsts politika, kura orientēta uz iekšējā tirgus aizsardzību.
Diemžēl atalgojums strādājošajiem arī nebija liels, jo savādāk peļņa nebūs tik liela.
Eksporta pārsvars noveda pie inflācijas, Ar laiku merkantilismu nomaina cits saimniekošanas veids, piemēram, Francijā fiziokrātisms.…