"Mēs visi esam motivēti un labprāt vēlamies tikt slavēti." Cicerons

Vienmēr katram labam uzslavām vārdam būtu arī jāatspēkojas ar kritiku. Mēdz būt tā, ka izsakot kritiku, var darbinieku motivēt veikt pienākumus cītīgāk. Tas, protams, ir atkarīgs kā šo informāciju pieņem un apstrādā kritikas adresāts. Jo katrā ziņā, tas pat ir reāli pierādījies, kad kritikas gadījumā tiek sniegts stimuls veikt uzdevumu ar maksimālo jaudu. Un tā kā, „iespītējot” kritikas sūtītājam, tiek panākts ļoti labs darba rezultāts, vai pat labāks nekā gaidīts.
Nobeigumā autors vēlas uzsvērt, ka viss iepriekš minētais ir jāapvieno, un darba vadītājam ir jāievēro individuāla pieeja pie katra darbinieka. Vērtības ir dažādas. Katram cilvēkam ir vēlmes un vajadzības. Motivējot katru cilvēku individuāli, mēs varam paši sev celt pašvērtējumu, un celt pašvērtējumu tam kam sniedzam motivāciju. Jāatceras, ka puse sasniedzamo mērķu kvalitātes, sastāv arī no pašvērtējuma. Otra puse sastāv no apkārtējo sniegtā stimula. Vienmēr jāuzstāda garīgās vērtības kā primārās, jo, motivējot ar lietām, kas ātri pazaudējamas, piemēram, nauda – nekad ilgākā periodā nesniegs vēlamo darbu izpildes produktivitāti. Cilvēks ir ļoti ātri pieradināms pie naudas, un, laikam ejot, vajadzība pēc tās tikai palielinās. Vislabāko motivāciju var panākt ar savu darbinieku virzīšanu pa karjera kāpnēm. Pakāpienu pēc pakāpiena, motivēt un virzīt jaunu ideju realizēšanā. Galvenais ir iemācīt nepadoties un neapstāties pie katra mazākā šķēršļa, kā arī nebaidīties no kļūdām, jo kļūdas māca.
…