Meža lūgums ugunsgrēkā

Vai esi kādreiz aizdomājies par tik neparastām, nesvarīgām lietām, kā to, ka arī katram kokam, katram akmenim, katrai lietus lāsei, katram ziedam, katram smaidam, katrai domai... Visam! Visam ir sava dvēsele, sava iekšējā pasaule. Nav svarīgi, cik liels vai mazs tu esi, cik svarīgs vai mazsvarīgs – katram ir savas jūtas – tas, kā viņš izjūt šo pasauli. Vai esi domājis, kā jūtas sunīts piesiets pie ķēdes? Kādas domas galvā raisās zīlītei, kas skarbajai ziemai nākot, klaudzina pie loga rūts? Vai sāp mežam, kad tam uzbrūk ugunsgrēks? Un tad es aizveru acis, un ierunājas mežs:
„Liesmas. Tās ir tik sīkas, bet reizē arī tik varonīgas. Es redzu, kā tās nāk aizvien tuvāk un tuvāk.
…