Mīlestības koncepcija 19.gadsimtā Gistava Flobēra romānā "Bovarī kundze"

Flobērs – reālistiskās mākslas meistars
Flobēra daiļrade iezīmē jaunu etapu reālisma attīstībā 19.gs. otrajā pusē.5
1. Flobēra mākslā vairs nav tā daudzpusīgā buržuāzijas vērtējuma, kas vērojams 30.-40. Gadu reālistu darbos. Flobēra darbos mietpilsoniskā buržuāzija sabiedrība atmaskota viennozīmīgi. Rezultātā cilvēka tēls vairs nav tik vērienīgs, sācies varoņa deheroizācijas periods.
2. Flobēra darbos buržuāzijas pārstāvji vairs nav iesaistīti nozīmīgā sabiedriskā darbībā. Ja agrāk buržuāziskā sabiedrība tika parādīta plaši un daudzpusīgi, tad Flobērs tēlo mikropasauli – ģimeni, darbību šaurā sfērā, taču ari šajā mikropasaulē atklājas visi sabiedrisko attiecību principi.
3. Padziļinās reālistiskā tēla psiholoģiskā analīze. Tēls kļuvis psiholoģiski sarežģītāks, pretrunīgāks. Reālisms izmanto psiholoģijas zinātnes pētījumus.
4. Mākslinieciskajā veidojumā izzūd asie sižeti, hiperbolizācija, fantāzijas elementi, groteska un izvērstas metaforas.
5. Mainās reālistiska portreta veidojuma principi, Flobērs izmanto impresionista manieri: asu, precīzu līniju vietā tiek radīts zināmā mērā it kā izplūdis attēls, kura uzdevums atveidot nevis pašu ārējo izskatu, bet gan iespaidu par šo ārieni.

…