Mītiskais Edvarta Virzas poēmā "Starumēni"

Ziemelis
Šis ir vēl viens no atpazīstamākajiem mītiskajiem simboliem poēmā. Lai gan tas netiek minēts pārlieku daudz, ja paskatās uz citiem mītiskiem simboliem poēmā, taču to nemaz nevajag minēt daudz, lai iegūtu nepieciešamo noskaņu un emocijas, ko pats autors ļoti labi parāda tekstā:„Saimnieki vizinājās, (..) spītēdami ziemelim, kas gribēja, bet nevarēja tikt līdz tam prāta un saprašanas pilnajam dzīvības siltumam, kas, sarkani burbuļodams, no tautas dziļumiem bij nesis augšā vienu paaudzi pēc otras, līdz bij uznesis augšā viņus, un šim pa nezināmiem ceļiem verdošam dzīvības avotam nebija gala tāpat kā viņu zemes ceļiem.” Ar šo tekstu autors parāda Ziemeli kā vairāk negatīvu un ne tik apzinīgu simbolu.

Secinājumi
E. Virzas poēmā ir saplūdis kopā reālais ar mītisko, jo: Straumēni tiek stāstīti it kā no divām dažādām pasaulēm.
E. Virza poēmā izmantojis ļoti daudz dažādus mītiskus elementus kā Māru, garus, lietuvēnu, veļus utt.; Katrs no šiem tēliem bieži vien tiek asociēts ar kādu notikumu, ikdienas norisi vai kādu spilgtu noskaņu.
Mītiskais ir bijis tik nozīmīgs motīvs poēmā, jo tajā laikā bija izteikta ticība Dievam, pārdabiskajam un ticējumiem.

…