Muiža un tās kalpotāji

Kurzemē nebija speciālu noteikumu par kalpu algām; to lielumu un veidu noteica seni paradumi, kas dažādos novados bija stipri un atšķirīgi. Kurzemes kalpu vairumā gadījumu apstrādāja vienu pūravietu katrā laukā, bet kalpu sievas par darbu siena un labības novākšanā laukos un muižas riežās saņēma zemi sakņu audzēšanai.
Savus laukus kalpi rūpīgi kopa. Avotos ir minēts, ka viņi centās iegūt uzlabotas šķirnes sēklu. Kalpi mēsloja rudzu lauku ar savu lopu mēsliem, pēc rudzu nopļaušanas turpat sēja miežus, dažos novados pat divas reizes pēc kārtas. Kalpa zemes gabala apstrādāšanu vairākus gadus pēc kārtas sauca par bandas pēclietošanu.
Kurzemes dokumentos par puišu algām ir mazāk ziņu. Naudas daļa Kurzemes puišu atalgojumā parādījās līdz ar naudas nomas sākumu. Anneniekos jau 1847.g.pagasta tiesa noteica puišu algām 10 rubļu kopā ar ēdienu un drēbēm, citā muižā neprecētiem kalpiem artādiem pašiem noteikumiem – 15. Puiši saņēma algu natūrā, bet kopš 1862.g. augstākām instancēm piesūtāmos pārskatus kalpu alga kopā ar drēbēm sāka izteikt naudā par 35 rubļiem. Arī meitu alga mainījās. Perioda sākumā meitas kā pamatalgu saņēma linus un vilnu, turklāt atsevišķos novados dažādus apģērba gabalus u.c. lietas: kurpes, lakatu, ziepes, krāsu, matauklu, citur pat cepuri. Meitām bieži solīja precoties dot teli vai pēc zināma laika pūra lādi. Solījumus dažreiz neturēja.

…