Nededzini, tas viss ir dzīvs

No jumta cita pēc citas lēni pilēja lāstekas. Pa lodziņu ieplūda spilgta gaisma. Ķērca kovārņi. Mazais zvirbulis, piepūties kā bumbiņa, lēkāja pa zariem.
Pavasaris klāt!
Mirdzēja tumšie zari, no jumtiem slīdēdams, čakstēja slapjais sniegs. Pavasaris nāca pāri laukiem kā jauns saimnieks. Pietika tam tikai uzmest acis gravai, un tur tūdaļ sāka čalot strauts.
Sniegs mežā samelnēja. Tad parādījās daudz sausu zaru, lapas.
Balti sniegpulkstenīši tikko manāmi līgojās, sveikdami rītausmu, un katrs ziediņš nozvanīja, it kā tanī sēdētu maza vabolīte un ar kājiņu sistu pa sidraba pavedienu.…