Notikuma "Rīgas Praids" medijos atspoguļotie viedokļu līderi. Mediju radītā fenomena analīze

Viedokļu līderu teorija atzarojas no divu soļu komunikācijas modeļa. Divu soļu teorija ir daļa no difūziju teorijas, un gadu laikā lēnām iekļauj daudzu soļu teoriju. Šī teorija balstās uz ticību tam, ka ir cilvēki, kuri uzvedās kā viedokļu līderi, kas selektīvi patērē medijus to nozarēs un tad izplata idejas starp viedokļa līdera sekotājiem grupās. Viedokļu līderībai ir arī saistība ar reklāmu un mārketingu. Izmantojot viedokļu līderus, reklāmisti var daudz efektīvāk un ātrāk nodot informāciju par produktu vai pakalpojumu to mērķauditorijai.
„Tas, ko mēs varētu dēvēt par viedokļu līderi, ja mēs to vispār var apzīmēt ar līderību, ir līderība tās parastākajā nozīmē: vienkārši realizējama, dažreiz neapzināta, realizējās mazā draugu, ģimenes un kaimiņu lokā. Tā nav ne Čērčila augstā līmeņa līderība, ne kāda vietējā politiķa un pat ne sociālās elites. Tās ir pretējā puse – parasti neredzama, dabiska, neuzkrītoša līderības forma savstarpēju cilvēks pret cilvēku komunikācijā, kas ir intīma, neformāla, ikdienišķa”.
Katz un Lazarsfield, personu ietekme.
Viedokļu līderu teorija iesakņojusies komunikācijās pētījumu attīstībā. Kopš viedokļu līderu „dzimšanas”1940.g., gan praktiķi, gan akadēmiķi ir ļoti ieinteresēti cik liela ir to vērtība un ietekme uz sabiedrību.
Daudzi pētījumi ir cenšas atklāt to īpašības, kas atšķir to no „sekotājiem” un saprast kā viņi izrāda viņu personisko ietekmi masu viedokļu un uzvedības maiņā.
Patērētāju produktu mārketinga aktivitātes bija iemesls tam, kādēļ pieauga viedokļu līderu dominante, jo pētniekiem vajadzēja identificēt potenciālos viedokļu līderus. Šī viedokļu līderu identifikācija no praktiskā viedokļa bija, un arī turpina būt – izaicinājums. …