Notikuma vieta apskates īpatnības zādzību gadījumā

Viena no mūsdienu sabiedrības uztraucošākajām un negatīvākajām iezīmēm ir augstais noziedzības līmenis. Visizplatītākais no noziegumiem ir zagšana. Tā ir (Sodu likuma 546.p) atklāta vai slepena svešas kustamas mantas paņemšana ar nolūku to paturēt nelikumīgi savā vai citas personas labā. Prese un citi plašsaziņas līdzekļi ik dienu sniedz informāciju par jauniem noziegumiem, kas izdarīti mūsu valstī. Sakarā ar iepriekš minēto un to, ka kriminālā noziedzība Latvijā katru gadu pieaug nevis samazinās, arvien lielāka uzmanība ir jāvelta darba pie noziegumu atklāšanas kvalitātes uzlabošanai. Kā pirmais ar ko pie noziedzīga nodarījuma atklāšanas saskaras izziņas izdarītāji ir apskate. Katra noziedzīga nodarījuma izmeklēšana sākas ar ierašanos notikuma vietā, kur tiek veikta tās apskate. Balstoties uz notikuma vietas apskates protokolu, kurā ir fiksēta šī izmeklēšanas darbība, procesa virzītājs izlemj, ierosināt krimināllietu vai atteikties to ierosināt. Tā kā notikuma vietas apskati ir ļoti labi jāprot veikt ikvienam policijas darbiniekam, kuram ar to nākas vai var nākties saskarties, ir svarīgi to labi apgūt gan no procesuālā, gan no kriminālistikas viedokļa.