Neviens vadītājs nevar – un tas arī nav vajadzīgs – apmeklēt visas sanāksmes, atrisināt katru konfliktu vai pieņemt visus lēmumus. Taču, izveidojot sociālās mijiedarbības mehānismus, kas veicina brīvu, bet produktīvu dialogu veidošanos, līderi spēcīgi ietekmē veidu, kādā šos uzdevumus veic citi. [3; 74.] Pat visizglītotākais menedžeris nevar būt kompetents visos jautājumos – tehniskajos, finanšu un citos, kas saistīti ar organizācijas vadību. [7; 32.] Tieši šī iemesla dēļ vadītājam ir jāatzīst, ka viņš nav visi varošs un pārmaiņu vadīšanas procesā jāiesaista arī profesionāļi. Kā kāds plaši pazīstams organizācijas vadītājs ir teicis: „Bez profesionāļu iesaistīšanās attīstība paliek tikai kā hobijs [6; 34.]”.
Nepārprotami, vadītājiem jāizvirza augstas prasības un jāveicina noteiktu paradumu veidošanās, taču viņiem arī jāsaprot, ka dažkārt darbinieki vienkārši nezina, kā grupā pieņemt lēmumus vai sadarboties citam ar citu. [3; 98.]
Izvēloties savu eseju rakstīt par pārmaiņām, autore guva ļoti daudz jaunas, noderīgas informācijas par organizāciju vadību jaunās ekonomikas laikā. Nejaušība nav arī tas, ka esejā ļoti daudz tika pieminēta tieši vadītāja loma un nozīme organizāciju vadīšanā, jo arī esejas autore reiz vadīs savu uzņēmumu. Izdarot secinājumus par uzņēmuma vadīšanu šajā pārmaiņu laikā, autore var teikt, ka bieži vien teorija nesaskan ar praksi. Ne visi vadītāji ir gatavi pieņemt faktu, ka ārējā vidē notiek pārmaiņas, kas ietekmēs arī viņu vadīto uzņēmumu darbību. Pārmaiņas ir jāpieņem kā lieliska izdevība, ko izmantojot savā labā, var gūt ievērojamus sasniegumus. Tomēr jāatzīst, ka pārmaiņu vadīšana ir viens no grūtākajiem un tajā pašā laikā viens no prestižākajiem menedžera uzdevumiem, jo tikai īsts līderis spēs vadīt pārmaiņu ieviešanas procesu tā, lai tās izdotos. Nobeigumā autore var teikt, ka esejas rakstīšana bija lielisks vieds, kā gūt ieskatu uzņēmuma vadīšanas procesā un apdomāt, kādas īpašības sevī pilnveidot, lai kļūtu par veiksmīgas organizācijas iedvesmojošu līderi.
…
